Baigi dīvaini
Esmu paņēmusi akadēmisko.
esmu aizgājusi no mājām. Baigi savādi, mētājos no drauga pie drauga, lai izgulētos un nomazgātos. Plānoju nopirkt podu dzīvoklim, kas pieder mammai. Varbūt tā tam bija arī jānotiek. Iespējams man vajadzēja savaldīties. Iespējams man vajadzēja cīnīties tālāk.
Manas ciņas un karotāja spējas tagad tiek pārbaudītas.
Jūtos nenormāli svavādi. es saprotu, ka man nekas nav apstājies, ka tagad man ir laiks sakārtot pašai savu dzīvi, nevis karot par savu izglītību. Tgad man ir laiks pārdomāt, kas ir draugi un, kas ir tie, kam nav iespēju :)
Visi mani draugi ir lieliski. Mana māsīca man ir tuvāka par jebkuru citu.
Un nav žēl mammas. Lai arī viņa pārdzīvo un ir labākā mamma pasaulē. I mean it.
Ir kruti apzināties, ka man ir iespējas, ka man ir izejas. Un ja tās durvis ir slēgtas, tad vienmēr paliek logs.

Esmu reāli pateicīga par visu. Lai arī kādā ķezā, kā citi varētu padomāt, es emsu.

Traģikomēdija. Komēdija man, traģēdija citiem.