Lauku dvēsele. Kas tad cits. ([info]mary_ju_ann) rakstīja,
@ 2005-12-10 22:22:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
sirds
Lasiiju vecos ierakstus. Domaaju. Vai vareetu atkal taa rakstiit- bezruupiigi. Bez domaam par kaut ko citu.
Laikam, ka vareetu. tikai jaapacenshas.

Mana sirds ir salauzta. Nolaapiits, nekad nebuutu iedomaajusies, ka to teikshu. Sevi vienmeer biju nostaadiijusi, kaa cilveeku, kas attieciibaas nebalstaas uz emocijaam. Bet taa nav. Tagad nav attieciibu, jo nav emociju. Vismaz labo.

Mana sird ir nolaapiiti siikos gabalinjos salauzta. Es nesaprotu, kaa es dziivoshu taalaak, ja viss paliks taa pat.

Varbuut ar laiku? Varbuut viss paaries?
Ir pagaajis jau pusgads un 17 dienas kopsh manu sirdi salauza. Brutaali un nezheeliigi. Aciis skatoties.
Un nav palicis vieglaak, kljuust tikai smagaak, vairaak gribas raudaat. Es nemeedzu raudaat, taapeec to juutu ljoti skaudri- taa sajuuta kaklaa, durstiishana degunaa, bet acis paliek spiitiigas- vinjas tur manu godu.
Dazhreiz nesanaak.

Un veel joprojaam saap. Jo taalaak no notikuma, jo vairaak saaap. Nolaapiits, kursh izdomaajaa- prom no aciim, prom no sirds"?
Pilniigas muljkjiibas.

Shkjiet, ka es esmu zaudeejusi dalju no sevis un tik ljoti sen, ka man paarnjem shausmas, ka neko neesmu dariijusi, lai situaaciju labotu.
Bet ko es vareetu labot? Neko. Apstaaklji paliek tie pashi, izdariito vareetu piedot, jau ir piedots, bet ne aizmirsts.

Un nav aizmirsta vinja smarzha. Kas notiek ar praatu. Kuraa mirklii es to smarzhu taa esmu sevii iedzinusi, ka nespeeju tikt no smarzhas atminjas valjaa?.. Un vietas, kaapeec peec pusgada veeel moka pagaatnes reegi?

Tik daudz jaunu piedziivojumu, tik daudz jaunu attieciibu un juutu, bet nekaa tamliidziiga. Un kaa lai tiek nolaapiits tam paari???
Un Dievs nepaliidz, vinjsh nolika man miileet, es paklausiiju, bet taalaakaas instrukscijas neesmu sanjeemusi.

Nolaapiits, kaapeec pirmo reizi miilot taa pa iistam, pirmo reizi pielaizhot cilveeku sev tik tuvu kaa nevienu citu, kaapeec pirmo reizi juutoties riktiigi laimiigai un savaldiitai, man vajadzeeja vilties, sadragaat savu sirdi un tikai ar saglaabtu principu aiziet?

Man vairs nav taa orgaana, kas noraada uzticeeties, noraada miileet un noraada piekjerties. Kaapeec?
Viss, sirds bija pilna. Vajadzeeja. Bet tukshaaka taa nepalika. Taa ir sadragaata. Un sashuuta ar sudraba lepniibas diegiem, bet nemaina faktu, ka taa ir drumslaas.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?