Sajuuta taada it kaa es esmu baigi staigaajusi. Laikam jau taa arii ir =)
Atkal un atkal atgriezhos pie savas sunja aplieciibas-
"gandariiti par juusu Ievu"
Nolaapiits, kaa var sabojaat prieku.
Nu, taa vakar kaa jau saprataat laikam bijaam LIDO slidotavaa. Staasts kaa liidz trurienei es aizkljuvu:
Peec skolas sagruziijusies atnaacu un tad noriju baigi daudz shokolaades. Saaku gruziities par to, ka mani neviens nemiil un man nav draugu un vispaar baigais gruzons.
Seezhu undomaaju, kaa lai tiek liidz 80kg robezhai pierijoties vai varbuut pierijoties.
Peekshnji "Trink!"
Mobiilajaa iiszinja atnaak. Es pilniigi jau uz juutu sabrukuma robezhas. Skatos- mana vecaa miilestiiba atrakstiijusi. *nopuuta*
"Negribi naakt shodien slidot? Savaac saveejos, es saveejos un braucam!"
AAAAAAAA AAAA Nee, nopietni AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA!!!!!
Dzilji ieelpo, izeelpo, ieelpo....
Panjemu mobiilo un aizrakstu- Es netieku. Pazvani Lindai vai Annai.
Atkal grimstu depresijas jautrajaas skavaas. Zvana telefons. Linduks.
Kaut kas liidziigs AAAA AAAA! ZINGIS! UN TU NEBRAUC????
Peec shantaazhas es vienalga nebraucu, jo man nebija NAUDAS!!!!!!
Taa luuk. NOlieku klausuli, uzreiz zvana atkal.
"KAS???????"
"Ieva?"
"A, chau, kaa iet?"
"Atrodi manu telefonu, atrodi tajaa kartes numuru un tad pasaki man!"
Maasa. TElefons. PIN krediitkartei. Man saaka liimeeties kopaa gabalinji.
"Tev alga?"
"Nezinu, beidz dirst un vaac savu pakalju mekleet to nolaapiito telefonu!" PIIP-PIIP-PIIP
*Nopuuta* TAd man sejaa iezagaas smaidz. Ja maasai nauda, tad es tieku uz slidotavu.
Atrodu telefonu, telefonreekjinu, pasaku Zingjim, ka varbuut tieku. Tad saka cikos satiekamies, bet es naudu vareetu dabuut tikai ap 18, bet vinji baruc jau uzreiz 16.
Nolaapiits. Zvanu Annai. Taa man aizdod naudu.
*acis paceljas pret debesiim ar jautaajumu aciis: vai vinja ir enjgjelis?*
Maasa saka, lai es braucu pie vinjas ar 5.tramvaju uz Katriinas ielu.
"Kaa pieturu sauc?"
"Katriinas iela"
"Taa arii sauc?"
"JAA! KRATIES SHURP!"
*nopuuta*
Sataisos, panjemu visu liidzi un eju uz 5.tramvaju. Ieseezhos tramvajaa un braucu. Braucu. Braucu. Nav laika, arvien mazaak un mazaak laika. Nolaapiits!
Tad man neiztur nervi. Es griezhos pie konduktores:
"Es atvainojos, peec kuras pieturas ir Alises iela?"
It kaa es zinaatu, kur ir taa pietuta pirms Katriinas ielas.
"Alises iela?"
Es apdomaajos.
"Jaa, protams."
Koonduktore izskataas manaami aizdomaajusies.
"Alises... NEzinu, taadas pieturas nav, varbuut blakus iela?"
Es saaku domaat... Maasa tachu teica, ka Katriinas iela. Taatad Katriinas iela, bet mana maasa tachu ir mazliet galvaa pista.
"Man it kaa teica, ka pietura arii saucas Alises iela."
Nu, jau pret mani pagriezhas vecaaks virietis un prasa, kko es mekleeju.
Ko es mekleeju, Katriinas ielu!
"Nu, Alises ielu."
"Varbuut patieshaam kaada blakus iela?"
"ES paarprasiishu!" *pieklaajiigs smaids*
Zvanu dusmiiga maasai. "Paarzvani, kaza!"
"ko vajag?"
"To ielu sauca Katriinas iela?"
"Jaa."
"Pieturu arii?"
"Jaa"
"Bet konduktore saka, ka taadas nav"
"Saki, lai vinja iet dirst, Katriinas iela un viss!"
Konduktore p[ieklaajiigi jautaa, ka vai patieshaam 5.tramvaja pieturaa.
"Braucot ar 5.trambuli?"
"JAA!!! BEIDZ PISTIES UN BRAUC!"
Konduktore uz mani skatas ar zinaamu interesi. Vinja nedzirdeeja, ko mana maasa teica.
"Nu, jaa Alises iela..."
Tikai tad man aizgaaja, ka mans praats domaa, bet mute saka ko pavisam citu.
Neveikls smaids un atvainoshanaas pusei tramvaja.
Atpakaljceljaa es gaidiiju 7.tramvaju. 15.55.
Kaveeshu...
Zvana telefons.
Zingis.
"Jaa?"
"IEva"
"LAikam gan"
"Mees kaveesim, mees esam pie Beernu pasaules un gaidam kameer viens dzeeks atnaaks no frizieres. Piedod, ja?'
*HAHAHA LUUUUUZERI!!!!!!*
"Nekas traks, es ari kaveeju, taapeec nekas traks. Davai, kad buusiet tuvaak zvaniet"
Idinji. Tad es pie Annas iegriezos, atvadiijos no vinjas mammas un braalja (TEV patieshaam ir 10 fizikaa pie Jurgjes?) Juutos kaa zvaigzne. Slikti padevusies...
Shodien iegriezos Vashingtona laukumaa. Man tur patiik. PAstaigaajos pa Vashingtona laukuma un tad atchaapoju beztolkaa uz centru un tad uz e-kafe.
Juutos baigi nogurusi. Annas telefonu atrada kaut kaads dezeks un tagad mees ar Linduku iesim savaakt to telefonu.
Cik dziivee tomeer daudz ir briinumu un labu cilveeku....