 |


 |

 |
 |
 |
 |
 |
 |
From: marule |
Date: June 10th, 2009 - 05:09 pm |
| (Link) |
|
Nu nezinu gan, par šo iespējas nopelnīšanu. varbūt to nevaru attiecināt uz sevi, bet man pazīstami vairāki cilvēki, kas strādā nekurnēdami, strādā daudz, jo tā viņiem liek, bet saņem maz, jo tā vienkārši ir. Kur gan tur kāda iespēja nopelnīt šo iespēju materiāli? Var jau teikt, ka liela daļa ir sliņķu, utt., bet man tikai nešķiet godīgi, ka citur cilvēks dara tik pat un bieži vien pat mazāk, bet par to saņem daudz vairāk. Un viņš nav šo iespēju izvēlēties nopelnījis ar pamatīgāku darbu, to nu man neiestāstīs. un, protams, var teikt, ka cilvēks pats vainīgs - var taču mainīt apstākļus, utt. bet tā atkal ir cīnīšanās. šī nu izklausīsies pēc čīkstēšanu čīkstēšanas, bet man nešķiet godīgi, ka citiem visu mūžu ir jācīnās par sevi, kamēr citiem tas tiek manāmi atvieglots.
|
 |
 |
 |
 |
|

 |
|

 |
|

 |
|

 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
From: marule |
Date: June 10th, 2009 - 05:51 pm |
| (Link) |
Re: karma, tā teikt
|
lūk, dignas pēdējais posts vairāk vai mazāk sakrīt ar manām domām. Jo lai cik ļoti man gribētos domāt, ka viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no manis pašas, es nevaru neredzēt apkārtējos apstākļus, kas tomēr mani ietekmē. Un diezin vai, ka esmu paspējusi ko tik šausmīgu sastrādāt savas dzīves laikā, lai tas būtu nopelnīts tikai manas rīcības dēļ. Bet, ja mēs runājam par kādu nebūt kolektīvo karmu, tad tā tomēr uzskatāma par netaisnību, jo lai cik labs tu būtu, tev vienmēr jāmaksā par citu neģēlībām. Es ļoti gribētu ticēt tam, ka varu gāzt kalnus neskatoties ne uz ko. Es tiešām gribētu...
|
 |
 |
 |
 |
|

 |
 |
 |
 |
 |
 |
From: inese_tk |
Date: June 10th, 2009 - 06:03 pm |
| (Link) |
Re: karma, tā teikt
|
nu es pa lielam arī piekrītu Dignas postam īpaši par to pozitīvismu. tas man riebjas, jo īpaši tāpēc, ka tajos ārēji vispoztīvākajos cilvēkos apakšā parasti gruzd viskkkas melns un nelāgs. nav jau jāpiesauc obligāti karma, pietiek ar latviešu parunu - "ko sēsi, to pļausi" - pēdējā Rīgas Laika 6. lpp., ir manuprāt ļoti labs komentārs par politiku un valstī notiekošo. nu par mūsu pasīvumu un inertumu un mūžīgo gaidīšanu, kad mūsu vietā visu izdarīs, nolems un izkārtos kāds cits. man dod kredītu, es viņu ņemu, es varu izvēlēties dzīvot vecajā dzīvoklī un pārlīmēt tikai tapetes vai nopirkt lielāku pilnīgi jaunā projektā, kā un kad atdošu nezinu, man taču ir jābūt iespējai izvēlēties. te nu arī ir rezultāts. diez kurš tad ir pie tā vainīgs.
|
 |
 |
 |
 |
|
|  |
 |

|
 |
|
 |