lūk, dignas pēdējais posts vairāk vai mazāk sakrīt ar manām domām. Jo lai cik ļoti man gribētos domāt, ka viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no manis pašas, es nevaru neredzēt apkārtējos apstākļus, kas tomēr mani ietekmē. Un diezin vai, ka esmu paspējusi ko tik šausmīgu sastrādāt savas dzīves laikā, lai tas būtu nopelnīts tikai manas rīcības dēļ. Bet, ja mēs runājam par kādu nebūt kolektīvo karmu, tad tā tomēr uzskatāma par netaisnību, jo lai cik labs tu būtu, tev vienmēr jāmaksā par citu neģēlībām.
Es ļoti gribētu ticēt tam, ka varu gāzt kalnus neskatoties ne uz ko. Es tiešām gribētu...