Imho ir arī zināma ētiskā dimensija tam. Teiksim, vai valsts vadītājam un karaspēka virspavēlniekam ir vai nav jāizmanto iespēja samazināt "savus" zaudējumus, kaut arī darīt to uz pretinieka civiliedzīvotāju rēķina ir neētiski.
Tas, ko es gribu teikt, ir, ka melns-balts vērtējums imho neder šajā un daudzos citos gadījumos, arī no ētiskā viedokļa. It īpaši, attiecinot to uz pagātnes notikumiem, jo ētika un mūsu priekšstati par to arī attīstās.