Ir bijuši gadījumi...

1987. gads Puškinskije Gori, tūristu viesnīca (atbilst pusotrai zvaigznei pēc rietumu standarta). Numuriņā divi rumpīšu sutina pēc pamatīgas ālēšanās pa visu viesnīcu līdz vieniem naktī. Ne vienam, ne otram nav nedz pulksteņa, nedz modinātāja. Izbraukšana 7:30 no rīta.

Pēkšņi kāds klauvē pie durvīm. kangaroo, kam caurāks miegs jau kopš dzimšanas, lec kājās, saģērbjas, uzēd brokastis pa vidam vairākkārt mēģinot otru rumpīti uzsliet staigājošā stāvoklī. Pamazām sāk mosties aizdomas, ka kaut kas neštimm- viesnīcā aizdomīgi kluss. Radiotočka arī klusē. Bļa, kāds tikai pajokojis! kangaroo uzgriež radio uz max skaļumu un, kaut ko ņurdēdams par idiotiem, iet gulēt. Nu jā, un plkst. 6:00 pēc Maskavas laika tiek pamodināts ar skaļu un labi artikulētu PSRS himnas dziedājumu. Kuru noklausās stāvot kājās, kā jau pionierim pienākas. Vienīgā atšķirība, ka nevis miera stājā un klusējot, bet necenzēti lamājoties un plaši žestikulējot.