nez, kur tu esi rāvis, ka Āzijas kino valda pasauli. tādā ziņā, ka tās superīgās zobenu epobejas ir baigi modē - tāpat kā itāļu mašīnas vai Chanel smaržas - jā. bet tīri no artefaktiskā viedokļa raugoties, tas tomēr ir estetizēts action jebkurā gadienā (nu kā tas Tarantīno). un tas dunču nams - beigas bija vienkārši garlaicīgas un nenormāli izstieptas ar to mūžīgo kaušanos un atdzīvošanos, miršanu... tā samudrīti. labākā epizode - sākumā, kad meitene dziedājā