Paprika sagriezta gabaliņos un tikai mazliet - tik daudz, lai piedotu sulīgumu iekšas pildījumam un mazliet ar silīgumu atjauktu siera masu. Bet vispār - priekš kam šitā ņemties? Tev tie pildītie pipari kaut kāds fetišs vai?
Drīkst, es padalīšos ar savu comfort food (un miljons kalorijas plusā) šajā kulinārajā teritorijā? Tātad sagriežam gabaliņos to nelaimīgo papriku, sašķēlējam šampinjonus, sagriežam ķiplokus (sorī, ķiploki ir mans guilty pležers), čilli biš piegriežam (un acis neberzējam), liekam lielā pannā, cepinam olīveļļā. Uz otras pannas apcepam to malto gaļu, ja reiz tāda mētājas mājās. Kad dārzeņu pannā viss tā kā pacepies, piegriežam tomātus gabaliņos un pacepinam vēl, kamēr smuki tumīgs paliek. Tad gāžam klāt to malto gaļu, samaisām, pāris karotes mīkstā siera vai krējuma - pacepinam - un āmen, ēdam, esam lamīgi. (un resni, tāpēc pēc šitāda nākamajā dienā jāizskrien vairāk nekā parasti.) Vispār bez tās maltās gaļas var lieliski iztikt.