man ir pat paraksta stāsts. pirmo, meitas uzvārda parakstu drusku nošpikoju no mātes, kad vajadzēja parakstīties pasē un vispār es ilgi mammai palīdzēju darbā rakstīt ceļazīmes un parakstījos ar viņas parakstu, tāpēc roka ietrenēta. bet stāsts ir par otro parakstu, kad precoties pārgāju vīra uzvārdā. pirms laulību ceremonijas cītīgi trenējos parakstīties jaunajā uzvārdā, un tad pienāks TAS brīdis, un laulātāja man pilnīgi nesagatavotai pasaka "un tagad pēdējo reizi parakstieties tur un tur ar savu meitas uzvārdu!" un es konstatēju, ka esmu totāli aizmirsusi savu veco parakstu, jo cītīgu trenējos jaunajā, tāpēc parakstījos visai tizli, kā paraksta "atšifrējumā", nevis parakstā