oi, nē, filma nemaz nav par to! pirmkārt, filma ir, kā jau teicu - par Kapoti, par viņa sarežģīto personību, un to atspoguļo caur, varētu teikt, centrālo, seku ziņā varbūt visnozīmīgāko posmu viņa dzīvē (ne velti pēc tam kapote vairs neko prātīgu neuzraksta). kapote ieinteresējas par šo slepkavību tikai tādēļ, ka sajūt tur lielisku sižetu dokumentālam romānam, arī advokātu (kā jau kāds zemāk norādīja) viņš meklē tikai tādēļ, lai paspētu no slepkavas izzināt visu. Beigās, kad viss jau ir uzrakstīts - izņemot finālu - viņš gaida atrisinājumu un būtībā viņam pat ērtāks gan no ētiskā viedokļa (jo slepkavām taču jāsaņem sods) gan romāna fināla spožuma ziņā - šķiet nāves sods. Viņš to gaida. Tātad, otrkārt - vispārinot "kapotes gadījumu" - filma ir par rakstnieka ētiku. Par to jautājumu, cik tu drīksti izmantot savam darbam citu, reālu cilvēku dzīves. Kur ir tā robeža - un to bieži nākas sev jautāt pat vissīkākajam rakstnieķelim. Un ne tikai rakstnieķelim. Filmas pamattēma un Kapotes tēls nav viennozīmīgi traktēti - ne velti šis darbs un ar to saisītās attiecības kapoti sagrauj - viņš pēc tam vairs neko prātīgu neuzraksta, un, kā zināms no viņa biogrāfijas, nodzeras.
Līdz ar to, filma ir patiesi dziļa, daudzslāņaina - runājot par kādu vispārinātu, lielu, nopietnu un būtisku problēmu, reizē ir lieliski parādītas konkrēta cilvēka personības nianses un izmaiņas, parādīts laiks, kurā risinās notikumi u.t.t.