mans vectēvs arī beigās nenoraustījās un bija pateicis, lai nekādu mācītāju nebūtu. vecmāmiņa noorganizēja izvadītāju, lauku skolotāju, kas ar to piepelnās. visnotaļ skumjais un emocionālais pasākums tika padarīts tāds, hm, koenīgs, kad viņa attiecībā uz mūsu vienmēr ironisko ciniķi vectētiņu sāka attiecināt tādus terminus kā 'rudzu zelmenis' un 'atmiņu dzīparu kamoliņi', man patika