Nu, man ir prieks, ka nav 100% nosliece par labu krievu valodai.

Provokatīvi urķēju, jo manai arfai stīgu šodien ietrinkšķināja intervija ar Knutu Skujienieku „Ir’ā”, kurā gīzers manisprāt trāpīgi norāda, ka – pārfrāzēju - ar krieviem sadzīviski viss ir lieliski, līdz brīdim kamēr tu neatļaujies nelielu patriotisku kultūrdiktātiņu un neapšaubi viņu pašiedomāto dižākās nācijas ever titulu. Piemēram, paģērot pazemoties kaut kādu tur sīktautiņu vēlmēm cienīt viņu valodu un komunicēt tajā...