Redz, man domā, sāls slēpjas tajā, ka, ja es būtu ģeniāla matemātiķe, es ļoti priecātos, ja es varētu brīvprātīgi padalīties ar savām zināšanām, ja kādam pēc tām būtu vajadzība. Pie tam, man par to dotu jumtu virs galvas, paiku un kādas citas ērtības, ko man vajadzētu, taču tai pašā laikā neierobežotu manu brīvību pārvietoties, kur un kad vēlos, vai aizdoties risināt matemātiskas dabas problēmas citur.

Līdzko mani ieliktu stēlinģī, kājas varētu izlocīt tikai ierobežotā aplokā, liegtu izceļot ārpus robežām, aizliegtu veidot savu harēmu un izmantot tā pakalpojumus, cik bieži vēlos... Nē, tad jau labāk es eju ar savu milzīgo ģenialitāti sēdēt meža biezoknī un mēģināt izskaitļot tieši pēc cik gadiem, mēnešiem, nedēļām, dienām, stundām, minūtēm un sekundēm beidzot pienāks solītais pasaules gals, kas beidzot atbrīvos nabaga zemi no tā saucamā "saprātīgā" cilvēka pārapdzīvotības. :]

Domāju, ka zirgs ir laimīgs, ka var savu spēku izmantot izcila harēma veidošanā/izcilu pēcnācēju radīšanā, savas teritorijas un bara sargāšanā.