Kā smejies, ar Brauna, Folknera un Apdaika daiļradi neesmu pazīstams. Par pēdējiem diviem spriežot pēc apdaujas rezultātiem ir vērts uztraukties. Un vēl vairāk man laikam būtu jāuztraucas, ka man patīk Bahs, kaut arī pēdējā grāmata tiešām ir pārāk izplūdusi. Tātad - vecumdienās mudaks. Bet Selindžeru no nulles laikam nogāzu es, man tiešām nepatīk. Piemēram, ko var ņemties par un ap kaut kādu "viss ir slikti" pozīciju, galu galā tā ir katra tīņa individuāla lieta, kādu pozīciju pasaulē ieņemt - ērti depresīvu vai neērti darbīgu. Nu jā un Tvenam arī ievilku mīnusiņu, laikam pārāk agrā bērnībā pieķēros viņa filosofiskajiem darbiem, parāva uz augšu. Toms Soijers gan bija okei, pirmā ārzemju rakstnieku grāmata, ko valodas treniņa nolūkos izlasīju oriģinālvalodā (krievu, protams, neskaitās).