Skaidrojums ir tāds - viņiem jau kopš seniem laikiem ir aukstā ūdens apgāde, karstais ūdens nāca klāt vēlāk.
Aukstā ūdens apgāde daudzviet realizēta tā, ka ūdensvads ienāk mājā bēniņos, tur ir konteiners, no kura ūdens ar pašplūsmu tek uz zemākajos stāvos esošajiem krāniem. Teorētiski šajā konteinerā var iekrist beigta (tobrīd vēl dzīva, bet vēlāk tomēr beigta) žurka, kas lokāli lietojamo ūdeni padara indīgu. Vai var garām skriet kāds separātists un iebērt baltu pulverīti. Vārdu sakot, aukstais ūdens dzīvokļos nav uzticams.

Karstajam ūdenim neder uzkrāšanas princips, tas jāpiegādā kārtīgi "pa trubu".

Ja ieviestu normālos maisītājus, kur abi ūdens veidi ir kopā, pastāv teorētiska iespēja, ka inde no tava lokālā aukstā ūdens konteinera nokļūst koplietošanas karstā ūdens caurulē un nomirst kaimiņš blakus mājā.

Papildus problēma ir tā, ka spiedieni šajās caurulēs ir atšķirīgi un, saliekot tos abus kopā, ir laba iespēja, ka aukstā ūdens konteinerī tiktu iespiests karstais ūdens, kam tur nav jābūt.

Nu, tā kaut kā.