Ir jau arī bijis tā, ka apzinos, bet salaižu kaut kā visu grīstē. Varbūt cilvēki mirst tikai tā pat vien. Nu tāda, kā pilnveidošanās (vai otrādi)stadija/līmenis. Ne visi tiek uz nākamo un katrs iet savādāk. Vai vispār ir iespējams nebūt savdabīgam?
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: