Un nespēdams ar dzērvēm aiziet palieku es tumšu egļu skuju klāts,
Rāpo čūska, salauž brilles, meklē, kur ir sērkociņi.

Mani projām aizvedīs un teiks, ka tā ir visiem labāk,
Melna čūska riņķi grieza vidū jūras uz un zem.

Apstājies suns, skatās kur laime,
Atkritumu bedre, slotaskāts un mērces noliets galdauts.

Šodien mans līdzjūtības skatiens no zenīta līdz nadīram,
To, ka ledusskapī vīli ugusnkuru.

Princesīte, princesīte mazā zvaigznē - lielos mēslos.
Viņš ir cits, un tāpēc tev ir tumšu egļu skuju sega.