"Dāmas un kungi! Mēs šeit esam kopām sanākuši, lai šajā saulainajā pavasara dienā pēdējo reizi nahuj pasūtītu Vaidalotu Kvertinovski. Tāpēc paņemsim sauju smilšu un simboliski piepildīsim to bedri, kurā viņš dodas pēdējā atdusā, lai zemes nasta būtu gana smaga viņa kauliem un miesām, lai dvēsele neizrautos šaisaulē, un vairāk nevienu nenāktos sūtīt tur, kur gaisma neiespīd. Aizdegsim sveces, kas simbolizēs gaišo staru nākotnē, kur Vaidalotu vairs nevajadzēs sūtīt nahuj. Miers ar jums, brāļi un māsas. Miers.".