hāhahā :))
man ir gadījies ne uz pusi tik monumentāli, tomēr smieklīgi - eju pa pludmali Mellužu-Asaru apvidū, saulaina diena un visas lietas, pēkšņi dzirdu - no kāpiņām viens klusinātā balsī mēģina mani sasaukt (nu tur, tipa "Atvainojiet, piedodiet!"). tā kā man ir diezgan attīstīta sānu redze, nemanāmi pačolēju saucēju, un vot i viņš, mēnestiņš - stāv kāpiņā viens, pliks, vienīgi..ar saules cepuri galvā. znač, par visu padomājis, mazais rakaris, lai nedabūtu saulesdūrienu, un tā :) nu, a domādams, ka vēl nav pamanīts, vīrelis vēl labu laiku dabūja paklaigāt, no "atvainojiet" jau pāriedams uz žēlabainu "nu paskatieties! ei! nu paskatieties, lūūūdzu!". diezgan sweet skatiņš - stāv tāds pieaudzis mazulis ar sauļcepuri galvā kāpiņās un lūdzas, lai uz viņu paskatās. es arī biku sasmējos, tā kā morālo traumu viņam nevar izslēgt :)