kad viss besī ārā - vienkārši savelku kaktiņus nelielā smaidā un atmāju ar galvu neko nesakot.
citreiz priecīgā prātā saku pirmā ar platu smaidu.
dažādi - kā jau dzīvē arī ar visiem pārējiem.
turklāt citreiz var redzēt, ka tas otrs vispār neko negrib, tik lai ātrāk tās stundas beidzas, tad mēs abi tā mierīgi saskatamies, abiem skaidrs, ka neko negribas ne teikt ne smaidīt un mierīgi šķiramies.