noskatījos visu.
čota nesaprotu, kurā brīdī ir kļuvis ētiski un pieņemami ņirgāties par slimiem cilvēkiem - tad jau, davaj, jaucam robežas nost pavisam un taisām publiskus jokus arī par tiem, kam vēzis, vai hiv, vai kam bērni nomiruši. prikiņ, anekdote, merkūrijs nomirst ar aids, un pēc tam talsos septiņi bērni nositas, lololol, nevaru piecelties no grīdas.

turklāt, es labāk vilktu svetočkas hlamūru, nekā nēsātu to drausmīgo vadītājas pričesonu 1:1 kopijā no viktorijas bekhemas, komplektā ar tupi frigidu sejas izteiksmi.