Turcijā, piemēram, armija tradicionāli ir laicīga. Kopš Ataturka laikiem tā ir laicīga. Un Turcijas islamizācija ir sākusies samērā nesenā pagātnē un armija tam pretojas. Un to, kurš no ierindnieka uzkalposies līdz ģenerālim, nosaka šībrīža armijas komandieri. Ja tie ir laicīgi, tad arī laicīgajiem karjeras iespējas ir lielākas.
Domāju, ka arī Ēģiptē ir zināmas līdzības, jo vismaz līdz nesenam laikam tā bija samērā laicīga valsts, neskatoties uz to, ka valstī izplatītākā reliģija ir islams.
Cita starpā, arī Izraēlā armija ir visnotaļ laicīga. Līdz šim par ģenerālštāba priekšnieku nav bijis neviens reliģiskais ģenerālis.