manuprāt, cik es redzu ikdienā, sievietes absolūti nepiš vīriešu mērkaķošanās diženuma vārdā. bet ir arī tāda nianse, ka vismaz manās aprindās - a ļa vidējais praktiskais latvietis, vīrieši arī nelec uz mašīnu jumtiem un nebļauj uzvaras rēcienus, lai pievilinātu mātītes. abi dzimumi var iebraukt auzās dažādu apstākļu sakritības pēc, un, jā, uzskatu, ka gadsimtiem ilgušais vīrieša dzimuma diktāts, arīdzan ir tikai kādas vēsturiskas sakritības dēļ izveidojies, tādēļ tā piesaukšanu, kad jāaizstāv, jāemancipē kāda sieviešu daļa - manuprāt, šķiet neargumentēti, jo ne jau es - vīrietis, biju klāt un liedzu sieviešu masām iepriekšējos gadsimtos iegūt izglītību. Otra dīvaina apstākļu sakarība ir tāda, ka nez kādēļ joprojām par sievietes absolūtas līdztiesības pamatu uzskata izglītību - Latvijā visi, kuriem nav slinkums ir augstākā izglītība, manā paziņu/kolēģu lokā ir vairākas sievietes ar vairākām augstākām izglītībām; ja sievietes pie 65gadiem ir vairāk kā trešdaļu vai ceturtdaļu vairāk kā vīriešu ap 65 - tas nozīmē, ka sievietēm ir lielākais izglītības potenciāls - jo viņas ir vairāk, jo viņām visām ir izglītība. jā, tagad atsauksies uz to, ka gadsimtiem iepriekš tā nebija. piedodiet, bet es nezināju, ka augstkolas diploms iedzimst.
manuprāt, visi šie dzimumu kari ir absolūti labs veids, kā konkretizēt patērētāju auditorijas. ja jau feminisma kustība sākas no modernisma, laikam, bet līdz šim nekas vairāk par feminisma sadalīšanos dažādos grupējumos nav noticis, nav panākts, pat nerunājot par to, ka feminisma un emancipācijas jautājumu aizstāvēji joprojām neko vairāk par sašutuma izrādīšanu nespēj izdarīt, kad kārtējo reizi kāds mormonis, vecs afgānis, pārbagāts šeihs vai kas vēl, apņēmis ceturto sievu. tas viss ir feiks, tas viss ir matrix.

mostieties, bļeģ.