Man liekas, ka pačurāt savā atejā ielaiž jebkurā iestādē, ja acīs ir pietiekošs izmisums. Grūtākais man liekas ir nevis pilsētā, kur vienmēr kaut ko var atrast, bet gan braucošā kanoe. Sacensību laikā, kas pārsniedz 5-8 h dzert gribas un vispār šķidrumu uzņemšana šādos gadījumos ir samērā obligāta. Parasti laika aiziet uz tualeti nav, jo piebraukt malā un glīti izkāpt un pēc tam uzsākt braukt paņem minūtes 4-6 vismaz. Tas gandrīz vienmēr nozīmē automātisku pozīciju zaudēšanu. Protams, tas jau neko nemaina, jo balvas nav īsti nekādas, bet kaut kāds sacensību drudzis jau vienmēr.

Tad jāveic sarežģīti līdzsvara vingrinājumi, pie tam otrs visu laiku airē. Nostāvēt tāpat nav īsti problēmu, bet ja vēl rokas aizņemtas un mazi vilnīši - pasākums ir aizraujošs.

Bet neparastākais man liekas bija čurāšana braucošam vilcienam pa durvīm kaut kur R-Eiropā, kaut kur kalnos. Ateja bija ciet, bet durvis mehāniskās un vagonā neviena cita pasažiera. Skatījos uz kalniem un ezeru lejā un čurāju. :)