Ja vien autoram nav masīva faktu bāze, šādi apgalvojumi liekas absurdi, ja palasa citus biologus - antropologus, jo:
kanibālisms ir pamatīgs retums mūsdienās atklātajās pirmatnējās sabiedrībās, nav arī pārāk daudz pierādījumu, ka tas vispār bijis populārs;
šī problēma (pārtikas trūkums -> nepieciešamība pārtikt no sevis) bija aktuāla tikai hunter-gathereriem, kam, savukārt, bija gan reāli medību bonusi, ja ciltsbrālis nav apēsts, gan arī ne pārāk lielas iespējas satikt neciltsbrāli; močīšanās (un RELIĢISKS kanibālisms) sākās vairāk vai mazāk tad, kad vietsēdība un pārtikas iegūšanas problēmas pamazām novirzījās otrajā plānā.