1. Pašapziņas trūkums. Tas, ka esi greizsirdīgs netieši tev pašam pierāda, ka otrs ir pārāks un tu neesi viņa cienīgs (nepamatota greizsirdība otrā rada riebumu un ar laiku arī nepieciešamību patiešām piekrāpt), attiecīgi vai nu paej malā, vienatnē izpis sev smadzenes, izaudz un saej atkal kopā, vai šķiries uz visiem laikiem un sameklē sev pašapziņā līdzvērtīgu partneri.

2. Vieglprātība un cēlums. Ja krāpšana attiecībā uz tevi ir reāla un radusies vieglprātības radīta apnikuma dēļ, tad, ja esi bijis cienījami uzticīgs, tad izpis smadzenes tam otram un aizej un sameklē sameklē sev cēlumā līdzvērtīgu partneri.

3. Abpusēji un vienojoties. Sarunā abi, ka krāps pa laikam, bet vienmēr pastāstīs kā bija. Saglabājas dvēseliskā uzticība, greizsirdība ir kontrolējama, jo nav īstas nodevības, un pēc izstāstīšanas var uzbangot kaut kas vairāk nekā jebkad iepriekš, un kādu laiku atkal ir pavisam labi.

Variāciju vēl ir daudz :)