cibiņa Citronmētra savulaik ir strādājusi bērnunamā, es pāris reižu paciemojos. no tiem bērniem gan atpalikuši bija tikai daži, bet nu kopumā tāpat ļoti līdzīgi:( atceros, kā viņi mums kārās kaklā, līda mīļoties un bučoties. tagad viņiem jau ir pie 20, daļa diemžēl jau paši tikuši pie bērniem. tas bērnunams ir tāds, kas cenšas palīdzēt iekārtoties dzīvē arī pēc 18 gadiem/skolas pabeigšanas, taču izkļūt no apburtā loka, šķiet, ir izdevies tikai tiem, kas aizbraukuši uz Franciju (tur daļai bija tāda iespēja, jau skolas laikā vasarās dzīvot tur ģimenēs un pēc tam mācīties, piem, par pavāru)