atgādina to, kā es pilnā CCP pirmajā zālē skatījos No Country for Old Men, nezkāpēc smējos vienīgā, bet toties no sirds, kamēr apkārtējie meta nervozus skatienus un aizrādīja, ka man esot problēmas.
tiesa gan, grūti iztēloties, ka es tikpat sirsnīgi varētu smieties par trīru. lai gan, kas zina, kas zina.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties:
