Pirms mazajās/vidējajās saimniecībās vēl nepraktizēja siena ruļļus, bet sienu glabāja izkrautā veidā šķūņos, bija tāds darbs bērniem un meitenēm, kuru Preiļu pusē sauca par "iet uz panta". Tas nozīmē, tajā brīdī, ka sienu lādēja šķūņī, tajā visdziļāk ielaida bērnus, kuri skraidīja un izmētāja sienu tālāk, lai visur ir vienmērīgi un, kas svarīgāk, to žigli skraidot piemīcīja ar savu svaru. Ja nebija pietiekami ātrs un nepaspēji sapresēt, tevi vīri, kuri padeva sienu no traktora/ratiem, vienkārši apraka sienā. Šķūņa dziļumā temperatūra bija apmēram 35-45*C + tāda lieta kā siena putekļi.