Kaut kas tur tais stulbajās spoku salās bija, ko nevarēja atrast. Atceros, ka reizes piecas vienā un tai pašā vietā mocījos.

Titānu pilī vēl bija baisi, un vēl pie tā pūķa Smoga ne Smoga, kaut kāds pūķis tādā tumšā alā dzīvoja, nedrīkstēja par tuvu pieiet. Bet, ja bija labi uzkačāta tālā maģija un miljards butelītes ar manām bija līdzi, tad varēja mēģināt šaut pa gabalu un tik dzert tās pudeles, un pamazām nomočīt to pūķi.

Vispār viena no foršākajām spēlēm bija, bet nu jau viss, tādas laikam uz mūsdienu tehnikas nepaspēlēsi.