Ārprāts, es atceros to maitu un medžiku. Sākumā ej, zvetē tārpus... Ā, nē, tas bija morovinds. Bet vienalga atceros, daudz tur tādu baisu vietu bija, jo īpaši forši bija pomehas izmantot, tipa ielien muižā pie bruņiniekiem, fiksi izskrien pa otro stāvu, kamēr dzenas tev pakaļ, aizlien tur vienā koridorītī un gaidi, kamēr visi bruņinieki ar spaiņiem galvā salien pie logiem, paši atvēzēties nevar, a tu tikai noķīlē sišanas pogu, pats ej ēst, atnāc pēc četrām stundām - viens bruņinieks novaļīts, ikspīrienss pacelts par simt līmeņiem vārgajam iesācējam žmurikam, kas nupat no spārēm bēga.