Piekrītu. Manuprāt ticība ir: "esi dzejnieks, radi no nekā". Mērķa manifests + griba + ticība iegroza kvantu mehāniku, lietas tiešām sāk notikt, cilvēks par to sapriecājas un nosauc šo prieku par reliģijas būtību, sacer par to slavas dziesmas un nosauc tās par reliģijas ārējām formām. Jā, iracionalitāte ir racionāla, pie tam ekskluzīvi priekš katra individuāli, jo lai kaut kas notiktu, ir vajadzīgs mazs gribas (kas savukārt ir saprāta būtņu dzīvības spēks) ziedošanas akts. Strīds attiecīgi nevar būt par racionalitāti, bet tikai par to, vai aiz tās notikšanas ir manis aprakstītā vai citāda metafizika, vai arī (Dokinss, uc) tīrā pašiedvesma, vai viens no diviem atkarībā no situācijas un indivīda, vai abi kopā, pie tam mainīgās proporcijās.