nez, man patīk, gan pašai transportā lasīt, gan tad, kad citi lasa - vismaz neguļ, neslienājas un, pasarg dievs, nemēģina sākt kanti sist (tas par visādiem pusmūža krīzes skartiem onkuļiem). pie viena reizēm var glūnīgi kādu foršu grāmatas nosaukumu sev atzīmēt, pa septiņiem gadiem, katrdien ar vilcienu pārvietojoties, visādus sanācis redzēt.

vairāk mani fascinē tas, kas rakstā minēts - ka, lūk, tādam un tādam procentam iedzīvotāju nav mājas bibliotēkas. nu atvainojiet, a kur tādā hruščovkas pieisčetru kvadrātmetru divistabu dzīvoklī uz četriem cilvēkiem to bibliotēku iebāzt?