divi precizējumi
1) ko mēs definējam ar *labi rakstīt,
jo, 2) vai tad, lai kļūtu interesanti paši sev , nevajag meklēt savās vēlmēs un tātad, ja kāds tos kontemplatīvos apcerīgos tekstus raksta tā, ka tas kļūst par zināmu pārsvaru, ? bet ja nu tā ir mūsu stiprā puse? (tikai lai baigi kontemplatīvi blieztu vaļā tur arī nevar tā viens un divi, vajag atļauties meklēt dziļāk),
un Peļēvins, o ja, tagad autoritāte, nu es nez..............ja visi rakstītu kā Velbeks un Beigbeders tad par kādu latviešu literatūŗu vispār varētu būt
runa?
Tas jau ir sasodīts multikulturālisms,
iedomājos Velbeku Rīgas variantā....no tādām samazgām man tomēr mazliet nošķebina dūšu,