visbeidzot pie mana nama durvīm kāds ieradās, lai parunātu par dievu
tie bija divi jehovieši, kas latviski runāja tik draņķīgi, ka es aiz durvīm divreiz pārprasīju, vai viņi nemēģina man pārdot kartupeļus poļu valodā
"kā jūs domājat, vai kari beidzas, un ko par to saka bībele", kad atvēru durvis, man pajautāja čuvaks a tādu 50-o gadu gadu matu giezumu, kā tur viņiem frizētavā griež
nedaudz vecāka gadugājuma sieviete viņam blakus tikmēr blenza betonā sev zem kājām. kad es paskatījos uz viņu, viņa sāka blenzt kāpņutelpas grīdā divreiz intensīvāk.
kā atbildi uz jautājumu kārdinājums atkārtot follauta sloganu bija milzīgs, taču es atturējos.
bet no varianta aizsūtīt viņus uz sava biedra NL dzīvokli gan nē. tur jehoviešus dievina jau no bērna kājas