te internetos palasīju par piedzīvojumiem ar kanoe laivām
atceros, kā reiz ar klasesbiedru kārli, ar kuru mēs braucām uz (bolderājas kuģu kapsētā nopizģīta) plosta pa latvijas upēm, vienreiz izdomājām, ka apnicis jau katru vakaru kāpt ārā un sliet teltis
un kas gan notiks, ja mēs nekur nekāpsim, vienkārši aiziesim plostā gulēt (mums bija jumts un visas lietas), lai upe pati nes uz priekšu
noskaidrojās, ka nekas īpašs nenotiek
kādus piecus kilometrus tālāk pededze mūs aizpiļīja kaut kur meldros