ar izlasītajām grāmatām - pirmkārt, mūsu kontā iegulstas iecienītā rakstnieka Andreja Dripes publicistika "Bet kā ir ar meitenēm?" (1978.g.), kurā ir gan reivs autora galvā, gan šīs pašas Alsviķu karsējmeitenes, gan apbrīnojami identiska genderlomu ideju piramīda kā mūsdienu Latvijas tradicionālo vērtību piekritējiem , gan nu jau par firmas zīmi kļuvušās Pedagoģiskās Sēdes. Ir pat neliels fragments, kas bezmaz vienīgais mūsu literatūrā varētu citiem palīdzēt atšifrēt manis pašizdomātā teiciena-skaitāmpantiņa "одну ложку за тигрёнка, одну ложку за слонёнка" otro daļu (nea, tomēr neatšifrēsiet). Lieliska grāmata.

Otrs spēkadarbs ir Māra Ruka "25 gadi sektā", no vienas puses opuss par pseidostudentu korporāciju vēsturi dievzemītē, no otras - tas ir vislabākais melnās komēdijas scenārija aizmetnis, kādu vien esmu redzējis iz kāda no mūsu rakstnieka radošās spalvas iztekam. Nu, rakstnieka, protams, tas būtu stipri teikts, un vēsturnieks Ruks arī īsti nav, viņš šeit ir nedaudz jūtās un pasaules uzskatos aizvainots kristietis. Taču neskatoties uz to, esmu pārliecināts, ka viss šajā magnumā pavēstītais noteikti ir patiesība; nopietni, man vienreiz ir gadījies 90-o gadu studenta gaitu laikā iedzert ar pāris korporeļu fukšiem, pie tam vēl viņu fraternitijas apsardzes pamestā citadelē (ar visiem tiem kausiem un rapieriem), tas ir tāpat kā iedzert ar pāris alkoholu mīlošiem Jehovas lieciniekiem, ne vājiem nerviem. Arī lieliska grāmata - tikai tumšie rituāli, sazvērestības un pentagrammas uz atrofējušos pensionāru pļeškām, ftw!