labs un daudzsološs starts, poga rīklē varēja iekļūt tikai pašnāvības gadījumā, vajag labu nozieguma ģeometriju, pēc iespējas lakoniskāku (ja neesat pamanījuši - tad agatei ir ļoti lakoniskas būtībā grāmatas, rakstnieka svētība), beigās cirks ar zirgiem, pūdelis jāj uz ponija, lācis uz motocikla un begemots uz deltaplāna, bārdainas sievietes un anālie akrobāti, čurā roņi, lido rozes

zajebisj, es ļoti ātri sapratu, ka čuvaks nav slims (tāpēc, ka neviens neticēja, ka rakstniece taisās drīzumā nomirt, tur bija konkrēti teikumi, kuros es apspēlēju puaro), taču tālāk viss pavērsās drusku neparedzami - es biju palaidis garām vienu savdabīgu tendenci (uz kuru mājienus, manuprāt, tomēr iedeva pārāk maz), nē, pusē es sapratu pēc visiem maindgeimiem, kas ir noziedzniegs, taču motivācija un pārējais vēlāk izvērsās daudz savādāk. vispār, ļoti labs hūdanits varētu būt, ja saglabātu lakonismu beigās, un izvairītos no aizliegtiem paņēmieniem dilemmās (klasiskos detektīvos nepieļaujami). taču patika un bija aizraujoši.