kuru es noskatījos tikai ar trešo reizi, jo pirmajās divās iemigu

ko es vēlos teikt - ka duglasa adamsa naratīvs, zajebal jau šis termins, un tas ir "good omens" pamatā, ir ne visai kļovs uz kino vai teleekrāna

lai neteiktu par to, ka divreiz atkārtoti joki, lai arī no pretčeta ar geimanu, paši saprotiet

tas bija skaidrs jau no adamsa autostopēšanas ekranizācijas, kas, atkārtošos, nebūt nebija tā draņķīgākā lieta pasaulē, tā bija laba filma, taču ir grāmatas, kuras nav tik vienkārši pārformatēt

un izskatās, ka ir izteiksmes veidi, kurus nav tik vienkārši pārformatēt

ko tādā gadījumā gan var ar šo pseidofentezī žanru izdarīt, jūs jautāsiet

un šeit manā pasaulē beidzot ienāca animācijas seriāls "disenchantment" (autors - "futuramas" mets grēnings)

pirmās sērijas - tā ir vispār tāda uguns un sajūsma, tas, vot, ir naturāli prečets uz steroīdiem, katra sērija ir pilnīgs kaifs

ja esat, kā es, kaut kā palaiduši garām - biedri, noteikti un absolūti