sen jau vēlējos pateikt, taču izklaides fenomenā the division, kurai tiek drusku gaidīts sīkvels, man patīk viss - setings, atmosfēra, dizains, utt
izņemot šaušanu. šī savdabīgā piršana no automāta pa pretinieku, kas ir laikam apkarinājies ar titāna plāksnēm, tas laikam ir kaut kāds zobārsta simulators, pie tam minētā metafora nebūt nav tik metaforiska emocionālā ziņā
es nevaru to visu pārgremot, es varu repetitīvā ritmā rīt ienaidnieku bruņas cīnoties ar kaut kādiem bosiem vai daudzordeņotiem ziemeļkorejas vēsturiskiem līderiem, bet parastiem urlām, kas tuso aiz garāžām?
mēs taču spēlējam šūteri, šeit ieroču darbības mehānika vienmēr būs svarīgāka pat par līmeņu dizainu
a kur mūsdienās man liekas vislabākā šaušana, ja nesākas pārdomas par dažādiem kibersportiem
jaunajā betlfīldā. iespējams, ka pašam piektajam bf ir dažādi trūkumi, kurus viņš kā vienmēr varonīgi pārvarēs, bet konkrēti paļīt no pistoles vai šautenes tur ir pats tas, iģeaļņiks