|
|
šeit pēc apraksta laikam tomēr ir dokumentālistika, man vairākas reizes tā ir bijis! un īsumā par šausmu filmām
pēdējā darena aronofska darba pirmo daļu var izmantot kā īpaši kurtuāzu "american gods" sēriju, bet otro - kā vizuālo pielikumu brāļu kaudzīšu poēmai par notikumiem universumā. cilvēks nedasita the fountain ar pirmo reizi, nedasita arī ar otro, taču jau spilgtāk, pirmkārt, pateicoties amerikāņu gotikai lantimosam sanāca vēl drūmāks kellijs par pašu kelliju - pie tam kad viņa rokās vairs nav mehanizēto grieķu no saloniku tjuza, bet gan kolins farels, kuram reizēm gribas realizēties arī kā aktierim, nevis genderizētei kariatīdei, ir vot momenti ar trauku plēšanu, kas, kā teikts senā pseidoitāļu anekdotē, nojauc visu kvartālu no ritma.  att: barijs kīgans preses konferencē. tiešām gribat uzdot jautājumus?
pļāpāju te nesen ar pazīstamu uzbeku gastarbaiteru, vispār jau viņš ir tadžiks, bet tas nav tik būtiski |