[diskutējot ar stīva bušemi varoni tarantino k/f reservoir dogs]
tur jau ir visa šī problēma, pink. ka eksistējot kaut kāda internālā sabiedrības vienošanās par būtiskiem jautājumiem, nerakstītie likumi. es saprotu, ka tas bija tā - seši miljardi cilvēku savācas kaut kur pie nangas pārbata kalna pakājes, tribīnē uzkāpa mao czeduns un pateica, divpadsmit procenti kafejnīcu un restorānu oficiantiem, un visi pamāja ar galvām. iespējams, kādreiz tā arī notika, vienkārši prese par to maz rakstīja, taču kā gan tas viss attiecas uz mani, es tur nepiedalījos un manu viedokli neviens nepajautāja. iznāk, ka man nav nekāda internālā līguma ar sabiedrību būtiskos jautājumos.
varbūt tādu vajag noslēgt? katram cilvēkam individuāli ar sabiedrību? tur ar ko sākt, teiksim, no sabiedrības puses nogalināt citus sugasbrāļus principā nevar, taču, zināmos apstākļos un ar spēcīgu patriotisku motivāciju var, tas pat kristietībā netiek uzskatīts par grēku. nu, karastāvokli var izziņot ne tikai valsts, bet arī viens cilvēks. sabiedrība vēl aizvien vēlas ar mani par kaut ko vienoties?
|
sērfojot pa trubu
šī plate love forever latviešu valodā ir analogs vārdam floss
futbolistam seskam fabregasam ir burvīga, mīloša un iejūtīga dzīvesbiedre, kas labi attiecas gan pret dzīvniekiem, gan pret bērniem un uz kā tas viss turas
|
