no komentāriem tematiskos saitos: "Volvo plz!!!2slots SEA-2slots CIS!!!PLZ!!!"

nē

šī ir tā reize, kad es sāku piekrist absolūti visiem novērojumiem un apgalvojumiem masu medijos par šo elektriskā sporta žanru. teiksim, par to, ka NVS (vai CIS angliski aka krievija/ukraina/baltkrievija) scēnā komandas m19 panākumi nozīmē drīzāk nevis tīma spēku, bet gan visas scēnas nīkulību. es pat nedomāju atteikties no viedokļa, ka faņiks bija visvājākais natus vincere zelta perioda sastāva posms, lai arī izpizģīja viņu no komandas vnk tāpēc, ka vajadzēja kaut ko mainīt - un uz to momentu tā vienkārši nevarēja izmest tur hvostu, dendi vai soneiko. izmeta viņu, un globāli pareizi. faņiks nav pasaules klases hārdleiners, taču viņš kaut ko saprot no makrospēles, un to varēja just - m19 uz kartēm bija veiksmīga galvenokārt tāpēc, ka netaisīja uz tām visādu huiņu, un samērā saprata, ko vēlas no sava pika.

"netaisīt huiņu" - tā ir starptautiski popjulārā dizainera artēmija ļ. devīze. tikai, vai ar to pietiek, lai būtu starp labākajiem?! nē, vajag daudz vairāk.

SEA aka Dienvidaustrumāzija - tā bija uguns kvalos. uguns, krutums, reizēm ģenialitāte, reizēm raksturs, es nenožēloju nevienu maču, kuru skatījos. protams, briesmīgi pārdzīvoju par fnatic. un es varu pateikt, ka esmu šausmīgi lepns par savu atbalstīto komandu. mēs ahujenna spēlējām līgā, kur visi pārējie arī spēlēja teicami. karte pret execration jau vien ko ir vērta - davai, biedri, dafārmosim savas lietas, savāksimies pēc pāris minūtēm kopā un tad...un tad exacration viens varonis sēž krūmos, otrs skraida invizā, queen of pain ar blinkiem, mums nav materiāla, pret ko karot! iesim jaborīt kaut vai saportus... bet malači. es vareni mīlu šos divus eks-phoenix (tā bija pagājušā gada innovatīvākā komanda) korejiešus, qo un febiju. un ļoti priecājos par ohaio, kuram vienīgajam hārdleinā ir ļoti pieaudzis pie sirds neharizmātiskais gaļas gabals anderlords (ja nemaldos, ohaio vienīgais šobrīd prodotā ar viņu spēlē, un anderlordu jau sāk respektbanot).

godīgi sakot, es dotā vienmēr pirmkārt būšu par dienvidaustrumāziju, nevis eiropu. tā ir vēsturiski izveidojies. ja nesanāks fnatikiem, es vēlu veiksmi tnc vai execration. no grudges.

vēl, kas man labs iekrita acīs kvalifikāciju laikā - tas, kā spēlē pret broodmother. oh že bļaģ. viņu reti piko, laiku pa laikam bano (kad kapteinis par viņu ir pēkšņi atcerējies), taču kad viņu savāc, sākas totalitārs sviests. ir jākomponē kārļa marksa kopotie raksti ar nosaukumu "strategies against broodmother", kas sastāvēs no viena teikuma "don't fucking play against her". nu ko viņa tev var izdarīt? nonest līniju. okei, lai nones. tikmēr tu nonesīsi pārējās divas. kā? nu tā, ka jebkurā tīmfaitā vai gankā pret jebkuru citu pretinieku opozīcijas tralmaku brūdas nebūs. tev VIENMĒR būs skaitliskais pārsvars saskaņoti uzbrūkot kerijam vai miderim. tādēļ, ka viņas tur nav, bet tavs hārdleiners tur ir. tā ir galvenā ideja 90% komandu sportā - kaut kur uz laukuma nodrošināt tupu skaitlisko pārsvaru. bet nē, labāk noprksim trīs sentrijus un skaļi aurojot kolektīvā pamēģināsim viņu nobeigt. apsveicu, viņa pēc divdesmit sekundēm atgriezās, un viņai ir poh. visi dzer šampusiku.

starp citu, beidzot sagaidīju savu ideālo spēli, news tycoon, kurā ir jāmēģina organizēt darbs periodiskajā laikrakstu izdevniecībā

cerību spārnots, kā pirmo projektu es izbīdīju iknedēļas izdevumu, kura pirmajā lapā es publicēju svarīgu notikumu kultūras dzīvē, bet pārējās - baumas, dzelteno presi (cik nu mēs paguvām) un nejauši atkailinātas aktrises
man likās, ka šādam konceptam būtu jāienes ahujenna daudz naudas
taču man mārketinga nodaļa paziņoja rezultātātus - šādu izdevumu lasa tikai vai nu bērni līdz piecpadsmit gadiem, vai nu seniori pēc septiņdesmit
pat nezinu, ko teikt

uo, šo dziesmu es protu nospēlēt uz akustiskās ģitāras! ne tikai varu, bet arī mēdzu to darīt