dienā, kad visi pasaules vīrieši aizies cīnīties pret citiem visas pasaules vīriešiem trojas helēnas dēļ, visas pasaules sievietes teiks, nē, mēs negribam, lai jūs mūsu dēļ karojat, mēs gaidam jūs atpakaļ mājās, pie mūsu ģimenēm un bērniem; tikai acs kaktiņā zaigos "mēs gribam, lai jūs nogalinat viens otru mūsu dēļ. tikai ātri. kā atomkarš."
esmu mainījis savu attieksmi pret zoodārziem pēc tam, kad padzirdēju stāstu par sumbriem sumbrus no eiropas kartes ir centušies novākt no zemeslodes trīsreiz, un vienmēr tie bija kari pats pēdējais, pasaules pirmais, viņus beidzot arī novāca totāli zero sumbru populācija tika atjaunota no zoodārzu resursiem kā izrādās, bībeles autoriem ir bijušas ārkārtīgi vājas zināšanas bioloģijā un zooloģijā, jo shēma "ņemsim vienu puiku un vienu meitenīti, a pēc gada mums jau būs divi puikas un divas meitenītes" dabā absolūti ņihuja nestrādā ar visu šo inbreeding depression un tā, tāpat populācijai ir nepieciešama gēnu diversitāte tāpēc pat mūsdienās, kad amerikāņu bafalo priekštečus ir izdevies atjaunot kaut cik pieklājīgā skaitā, tur vēl zoologiem ir ģenētikas ziņā darbs gadsimtam, lai viņus saglabātu taču, ko es vēlos teikt, bez zoodārziem mēs šos sumbrus būtu tupa zaudējuši tādēļ varētu sacīt, ka zvērudārzi savā ziņā ir laba rezerve tiem, kurus ir potenciāls nonest dabas vai cilvēces katastrofu rezultātā, nu un vienlaicīgi šie dzīvnieki, kaut arī nebrīvē, nejūtas vientuļi un visu aizmirsti. es sen neesmu bijis rīgas zoo, taču mani vienmēr ir uztraucis jautājums, a ko tur dara kaut kādi vilki un pustrakas lapsas, pēdējām pie tam teritorija ir par mazu (salīdzinot ar pilnīgi pohujistiskajiem lauvām), viņām reizēm vajag izskraidīties, kā jebkuram normālam sunim
tā ir samērā jau veca ziņa, taču nesen krievijas domē tika iesniegts likumprojekts par to, ka vajadzētu likvidēt beibīboksus, lai motivētu jaunās un izmisušās māmiņas tomēr neatstāt savus bērnus kaut kur likteņa pavārtē godīgi sakot, agrāk man nebija ne jausmas, kas ir beibīboksi. man šķita, ka jaunā māmiņa kā filmās atstāj progresīvo jaunieti kaut kur labi iekārtotā kartona kastē uz slimnīcas kāpnēm. nu vai vienkārši izsviež no taksometra. un ka viņa var nākamajā dienā raudot atskriet atpakaļ, a sīko viņai neviens jau vairāk neatdos. karoče, tas nav tā kas patiesībā ir beibībokss vai latviski glābējsilīte, jūs varat izlasīt kaut vai šeit man šķiet, ka beibībokss ir viena no retajām, bet krutajām tumšo viduslaiku lietām (un kuru ir iniciējušas un atbalsta kristiešu baznīcas), kas ir devusi kaut ko humānismam, proti, no sākuma neizmest nevēlētu bērnu tuvākajā izgāztuvē, tāpat tas tagad ir uzticības telefons un morāls atbalsts, tāpat tā ir iespēja sešu mēnešu laikā nomierināties un apsvērt, ko darīt tālāk. tas ir variants gan bērniem, gan vecākiem, vai kādam no vecākiem dot visiem vēl vienu iespēju. un ļoti draņķīgi būtu dzīvot pasaulē, kurā tādas nav.
neesmu jautājis rasbainieciņam, taču dzīvei mazpilsētās varētu būt savs šarms un kā pēc tam lai tic vikipēdijai
vot, kurā brīdī viņa no brazīlietes kļuva par amerikānieti?!
|