rudens, tas ir skumju laiks. lūk, no lielā sporta aiziet mans pagājušās dekādes nba mīļākais spēlētājs kevins gārnets
ko par to varu pateikt?
es kaut kā nekad nebiju pievērsis uzmanību tam, cik ilgi viņš īsti spēlēja minesotā, man likās tur septiņus-astoņus gadus, aizgāja uz bostonu pirms tridcatņika. ņifiga. tagad paskatījos wikipēdijā - viņš pirms tam minesotā nospēlēja 12 gadus.

ps: lai arī to kaut kā nepamana. teiksim, cik gadu ir aiversonam. cik gadu ir tādam arinasam. vienā brīdī viņiem ir 40, un uz redzēšanos.

starp citu, ja ir kaut kas, ko es kategoriski nespēju pieņemt, tad viena no šādām lietām ir loterijas (un es absolūti mierīgi spēlēju totalizatorā, un tā)
es gluži vienkārši nesaprotu savas izredzes loterijā uzvarēt
es zinu, ka tās pastāv, taču uz kādiem principiem tās balstās, cik vispār cilvēki pērk biļetes, kāds tur iznāk šis balvu fonds, ko nozīmē visi šie mistiskie džekpoti - man nav ne jausmas

pat vienrokainajos bandītos ir nu vismaz kaut kas, ja cilvēks tur redz, ka automāts ir piekačāts ar naudu, viņš uzskata, ka viņa izredzes paaugstinās un iet ar to draudzēties

pat uz kazino ruletes galda var izstrādāt kaut kādas, nav nozīmes kādas stratēģijas, bet tu saskati savas izredzes no 38 cipariem (amerikāņu ruletē; eiropiešu ir 37). vari iet pakarot ar kantori, noteikumi ir zināmi

bet loterijas man šķiet kaut kas līdzīgs, kā pamest gaisā pāris eiro, tālāk novērot, kā debesīs sāk griezties nevienam nesaprotama mašinērija, un no mākoņa tev pēc tam uz galvas uzkrīt čiriks. kāpēc čiriks? kāpēc biļete maksā eiro? vot viss tādā garā

tikai tagad ievēroju, cik ļoti ir pārmainījies toms jorks, kas pēkšņi izskatās vecāks par baukšķenieku