un kā tev, vistuzagli, jaunais nīls henons

es zinu, feministes mūs visus grib nogalināt
nakts vidū viņas atnāks un nodedzinās mūsu mājas
ar kāzu kleitu šleifēm aizbāzīs mums mutes, ar tamboradatām caurdurs mūsu sirdis
iebāzīs kājas katlos ar sevis vārītajiem makaroniem un nolaidīs no dzelzceļa tilta daugavā
vai vienkārši mūs tur pametīs, pametīs, lai mūs sašķaida dzelzceļa braucošā sastāva dzelzs riteņi
tā būs viena elles kristāla šampanieša nakts

lūk, teiksim, mušu es ikdienišķi nosist varu
kamēr zirnekli nē, bet ko ar viņu iesākt, es arī nezinu, viņš tagad konstruē kaut kur no griestiem uz leju
ikdienas humanitāte beidzas pie zirnekļa

pats galvenais, ko tie zirnekļi ēd
man mušu nav, a cilvēki ir par lielu zirnekļa tīklam
no kā viņi vispār pārtiek