kāpēc elektroniskā mūzika spēj eleganti risināt straujas minora un mažora savstarpējas pārejas un to mijiedarbību vienā tēmā, atšķirībā no rokmūzikas, kur tas notiek ļoti reti
man šķiet, tas no rahmaņinova ir panesies
un, jā, rokenrols un akadēmiskā mūzika ir divas filozofiski dažādas lietas pēc notīm, ja vien tur nav pāris surf ģitāras, kas var imitēt stīgu orķestri - savu laiku, kad aizrāvos ar akadēmisko mūziku, es tieši domāju šādā virzienā, bet principā, ar šādām ģitārām var izdarīt pilnīgi jebko, kā mums to uzskatāmi demonstrē banda sonikjūz
ir par ko padomāt