vēl es te annuāli pārskatos nekad neapnīkošo seriālu life on mars, tad tur ceturtajā sērijā sems tailers sastop savu māti pirms trīsdesmit gadiem, kas izrādās anna beitsa no downton abbey - viņa tā smaidot iznāk pa durvīm, kas ir liels emocionāls pārdzīvojums ne tikai semam, bet pēkšņi arī man, dežavū "kaut kur jau es to esmu redzējis"
taču tā ir ļoti interesanta tēma par to, vai māte spētu atpazīt dēlu pēc trīsdesmit gadiem, a kā tur mersedesei bija problēmas ar grāfu monte kristo, ja skatās mīļotā cilvēka vai bērna acīs, kā pēc tam neatpazīt pēc acīm un skatiena
grūti pateikt, kā funkcionē sīkdatnes, delfos man piedāvā vodku no vinotēkas, kaut kādu krāsni, un nevis pankroku nabaklabā, bet gan latvijas nacionālā simfoniskā orķestra čellu uzstāšanos lielajā ģildē, daļēji viņi ir ,protams, trāpījuši, bet nu ļoti daļēji