kaut arī interesanti
visa ši blood magic un death magic koncepcija man ļoti patīk, kaut arī ir diezgan egoistiska attiecībā uz pārējo komandu; pirmais līmenis - dreinot dzīvību no pretinieka savā labā, otrais līmenis - dreinot dzīvību no jau beigtajiem (a tas ir jau ahujenna kruta uz kaujas beigām, iespējams, labākā otrā līmeņa individuālā burvestība). vienīgais, bladmedžikā nevar dreinot no skeletiem un tādām lietām, kas neskaitās dzīvi, tipa, ēteriskiem spiritiem visādiem
tīrs mana drain - tas ir diezgan sūdīgs pirmā līmeņa pasākums

šajā sakarā jautājums rpg ilggadējiem cienītājiem
ko jūs izvēlētos no šādiem diviem variantiem:
a) pārkačāt 50 nosacītās manas vienības no oponējošā maga sev
b) vienkārši nodedzināt oponējošā maga 100 nosacītās manas vienības

vot, skatieties, matemātiski tas iznāk identiski, abos gadījumos tas pats mīnus simts
bet kompleksā sistēmā viņam palikušie 50 var atļaut iehujārīt ar kaut kādu riebeklību. nodedzini magam manu - viss, aizmirsti par viņu
es vot kaut kā tā domāju

klausos lieliskās grupas melys dziesmu eyeliner, intro by sir dj john peel

runājot par jauno tarantino filmu, kuru gāž gar zemi kritika, laikam jāpasaka daži vārdi
šai pašai kritikai

nav neviena labā varoņa. bija jāpaiet septiņām faking jobanām labām, sliktām, foršām, garlaicīgām filmām, lai jūs to beidzot saprastu, ka tarantino filmās nav labo varoņu, tāpēc pārdzīvot nākas par sliktajiem. tam ir nepieciešami divdesmit gadi, es nesaprotu? viss ir ļoti vienkārši, mēs pārdzīvojam nevis par to, lai viss beigtos labi, bet lai viss beigtos puslīdz taisnīgi. the hateful eight beigās uzvar taisnība? jā. un, pojebeņ, ka kādam šī taisnība nepatīk, viņa nekad nevienam nepatīk

a tā - labākais viņa kino kopš džekijas braunas